25. Bhikkhuvaggo

360.

Cakkhunā saṃvaro sādhu, sādhu sotena saṃvaro;

Ghānena saṃvaro sādhu, sādhu jivhāya saṃvaro.

361.

Kāyena saṃvaro sādhu, sādhu vācāya saṃvaro;

Manasā saṃvaro sādhu, sādhu sabbattha saṃvaro;

Sabbattha saṃvuto bhikkhu, sabbadukkhā pamuccati.

362.

Hatthasaṃyato pādasaṃyato, vācāsaṃyato saṃyatuttamo;

Ajjhattarato samāhito, eko santusito tamāhu bhikkhuṃ.

363.

Yo mukhasaṃyato bhikkhu, mantabhāṇī anuddhato;

Atthaṃ dhammañca dīpeti, madhuraṃ tassa bhāsitaṃ.

364.

Dhammārāmo dhammarato, dhammaṃ anuvicintayaṃ;

Dhammaṃ anussaraṃ bhikkhu, saddhammā na parihāyati.

365.

Salābhaṃ nātimaññeyya, nāññesaṃ pihayaṃ care;

Aññesaṃ pihayaṃ bhikkhu, samādhiṃ nādhigacchati.

366.

Appalābhopi ce bhikkhu, salābhaṃ nātimaññati;

Taṃ ve devā pasaṃsanti, suddhājīviṃ atanditaṃ.

367.

Sabbaso nāmarūpasmiṃ, yassa natthi mamāyitaṃ;

Asatā ca na socati, sa ve ‘‘bhikkhū’’ti vuccati.

368.

Mettāvihārī yo bhikkhu, pasanno buddhasāsane;

Adhigacche padaṃ santaṃ, saṅkhārūpasamaṃ sukhaṃ.

369.

Siñca bhikkhu imaṃ nāvaṃ, sittā te lahumessati;

Chetvā rāgañca dosañca, tato nibbānamehisi.

370.

Pañca chinde pañca jahe, pañca cuttari bhāvaye;

Pañca saṅgātigo bhikkhu, ‘‘oghatiṇṇo’’ti vuccati.

371.

Jhāya bhikkhu [jhāya tuvaṃ bhikkhu (?)] mā pamādo [mā ca pamādo (sī. syā. pī.)], mā te kāmaguṇe ramessu [bhamassu (sī. pī.), bhavassu (syā.), ramassu (ka.)] cittaṃ;

Mā lohaguḷaṃ gilī pamatto, mā kandi ‘‘dukkhamida’’nti ḍayhamāno.

372.

Natthi jhānaṃ apaññassa, paññā natthi ajhāyato [ajjhāyino (ka.)];

Yamhi jhānañca paññā ca, sa ve nibbānasantike.

373.

Suññāgāraṃ paviṭṭhassa, santacittassa bhikkhuno;

Amānusī rati hoti, sammā dhammaṃ vipassato.

374.

Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ;

Labhatī [labhati (pī.), labhate (ka.)] pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānataṃ.

375.

Tatrāyamādi bhavati, idha paññassa bhikkhuno;

Indriyagutti santuṭṭhi, pātimokkhe ca saṃvaro.

376.

Mitte bhajassu kalyāṇe, suddhājīve atandite;

Paṭisanthāravutyassa [paṭisandhāravutyassa (ka.)], ācārakusalo siyā;

Tato pāmojjabahulo, dukkhassantaṃ karissati.

377.

Vassikā viya pupphāni, maddavāni [majjavāni (ka. ṭīkā) paccavāni (ka. aṭṭha.)] pamuñcati;

Evaṃ rāgañca dosañca, vippamuñcetha bhikkhavo.

378.

Santakāyo santavāco, santavā susamāhito [santamano susamāhito (syā. pī.), santamano samāhito (ka.)];

Vantalokāmiso bhikkhu, ‘‘upasanto’’ti vuccati.

379.

Attanā codayattānaṃ, paṭimaṃsetha attanā [paṭimāse attamattanā (sī. pī.), paṭimaṃse tamattanā (syā.)];

So attagutto satimā, sukhaṃ bhikkhu vihāhisi.

380.

Attā hi attano nātho, (ko hi nātho paro siyā) [( ) videsapotthakesu natthi]

Attā hi attano gati;

Tasmā saṃyamamattānaṃ [saṃyamaya’ttānaṃ (sī. pī.)], assaṃ bhadraṃva vāṇijo.

381.

Pāmojjabahulo bhikkhu, pasanno buddhasāsane;

Adhigacche padaṃ santaṃ, saṅkhārūpasamaṃ sukhaṃ.



我来为您翻译这段经文。这是法句经第25章 - 比丘品：
25. 比丘品
360.
护眼实为善，护耳亦为善；
护鼻实为善，护舌亦为善。
361.
护身实为善，护语亦为善；
护意实为善，护持一切善；
比丘护一切，解脱诸苦恼。
362.
调御手与足，调御语最高；
内心喜禅定，独居而知足，是名为比丘。
363.
若比丘调口，善言不躁妄；
阐明法与义，其言语甘美。
364.
乐法住法中，思惟于正法；
忆念于正法，比丘不退转。
365.
己利莫轻视，莫羡求他利；
比丘羡他利，不证于禅定。
366.
纵得利甚少，不轻视己利；
清净活命者，诸天所称赞。
367.
于名与于色，无有我执者；
无实不忧愁，彼实名比丘。
368.
住于慈心中，信乐佛教法；
比丘得安乐，趣向寂静处。
369.
比丘汲此舟，汲水则轻快；
断除贪与瞋，汝证于涅槃。
370.
五断与五离，更修习五上；
超脱五执着，名为度瀑流。
371.
比丘当禅思，莫放逸，
莫使心染着五欲；
莫疏忽吞铁丸，
燃烧时莫呼苦。
372.
无慧者无定，无定者无慧；
定慧两具足，实近于涅槃。
373.
比丘入空舍，内心清澄者；
以正观正法，得享超人乐。
374.
随时忆念于，诸蕴生灭法；
获得喜与乐，知彼得不死。
375.
于此有慧者，比丘始修习；
守护诸根门，知足持净戒。
376.
亲近善知识，清净勤修习；
善为待人法，精通诸威仪；
由此多欢喜，得尽诸苦恼。
377.
如茉莉花朵，凋谢而散落；
如是诸比丘，舍离贪与瞋。
378.
身静语亦静，心静善入定；
弃世间美味，比丘名寂静。
379.
自己警策己，自己自反省；
守护自觉知，比丘住安乐。
380.
自己是自依，他人何可依；
自己是自道，
是故调御己，如商调良马。
381.
比丘多喜悦，信乐佛教法；
得达寂静处，平息诸行乐。

382.

Yo have daharo bhikkhu, yuñjati buddhasāsane;

Somaṃ [so imaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] lokaṃ pabhāseti, abbhā muttova candimā.

Bhikkhuvaggo pañcavīsatimo niṭṭhito.

我来为您翻译这最后一段偈颂和品末标记：
382.
若有年轻比丘，精勤佛教法；
照耀此世间，如月出云翳。
比丘品第二十五终。
这就完成了第25品全部的翻译。我保持了对仗形式，直译原文，章节编号后加了反斜线。由于这段中没有出现古代地名，所以没有地名注释。


